Pirmdienas vakarā, braucot mājās no Rīgas, pamanīju, ka uz Ozolnieku tilta ir notikusi avārija. Lai cik man nepatiktu bildēt avārijas, tomēr apstājos un gāju fotografēt. Diemžēl avārijas kotējās starp Interneta lietotājiem un masu mēdiji mediji tās prasa un pasūta. Bet es pat nevarēju iedomāties, ka saņemšu tik milzīgu draudu plūsmu.
Saņemt draudus par fotografēšanu ir nācies, bet tie ir parasti nāk no elementiem, kas dara kaut ko netikumīgu un tie parasti ir saistīti ar mēģinājumu iebiedēt. Nu tad lūk es uztaisīju vienu bildi. Saprotu, ka nesanāca un nav droši tajā ielas pusē, dodos uz otru.
No mašīnas izlec jauna sieviete un sāk man apgalvot, ka fotografēt šeit nevar un lūdz stādīties priekšā. Es viņai jautāju, kāpēc nedrīkst. Viņas saka, ka šeit it notikumu vieta un ja viņas fotogrāfija nonāks presē, tad man būs milzīgas nepatikšanas. Saprotu, ka jaunkundze ir stresa stāvokli un dodos no viņas prom. Viņa turpina man sekot, runājot ar kādu pa mobilo telefonu. Es nobildēju otro auto.
Te sāk kliegt sieviete no otras mašīnas, ka te ir notikumu vieta un bildēt aizliegts. Pirmā sieviete nāk man no aizmugures turpinot draudēt. Beigās viņa mani nobildē uz sava telefona. Es pozēju bez uztraukuma. Tad viņas metās virsū manai kamerai mēģinot viņu atņemt. Es izraujos un vairāk neļauju viņai tuvoties. Šajā brīdī abi policisti izkāpj un nāk klāt. Lūdz uzrādīt personas apliecinošu dokumentu. Es parādu preses karti. Policista kungs norāda, ka kartes derīguma termiņš beidzās. Es parādu spēkā esošo apliecību. Policista kungs palūdz personas apliecinošo dokumentu un es viņam iedodu tiesības. Viņš visu rūpīgi pārraksta savā grāmatiņā. Atgriež dokumentus un sāk stāstīt, ka šeit bildēt nedrīkst. Es jautāju kāpēc. Viņš nomaina sarunas tēmu un saka, ka jāprasa personas atļauju. Es mēģinu uzzināt, kur rakstīti tādu noteikumi. Uz ko saņemu izsmeļošu atbildi, ka ja bildēšu šeit, tad iekulšos nepatikšanās. Pagriežas un iet prom. Es lūdzu viņu stādīties priekšā iepazīstināt ar sevi, viņš neatgriežoties: "Andris Zariņš" (varbūt Bērziņš, varbūt Krūmiņš, neskaidri).
Protams, es neminu visus emocionālās izpausmes, jo te tām nav vietas. Bet lielais pārsteigums, bija dzirdēt draudus par nepatikšanām no policista puses. Es saprotu, ka dzīve ir nervoza, bet ne jau tik tālu novedusi cilvēkus, ka ir nepieciešams izmantot draudus, īpaši ņemot vērā, ka cilvēks ir ar varu apveltīts. Pēdējo reizi tādā veidā man draudēja bandīti, lai es nesniegtu liecības tiesā. Un draudi šie sīkumaini, jo nav jēgas gar tiem ķēpāties. Vienīgais, ja biežāk sāksim viens otram draudēt, nespējot sarunāties, tad nekas labs no tā nesanāks.
P.S. Nu bet, ja kaut kas notiks. Tad Jūs zināsiet iespējamos iemeslus. :)
P.P.S. Un esi uzmanīgi bildējot svešās avārijas. Sargājiet sevi un savu veselību.
Man no vadītāju puses sanāca līdzīgi, kad j.lv šancēju: http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=15496
Toreiz gan policistiem nebija ne vainas, pat papļāpājām par dzīvi.
Parasti jau var sarunāt. Bet kad metās virsū kamerai un policists vēl brauc augumā, tad uz sitiena grūti saglabāt vēsu prātu. Nekas, būs pirmās ugunskristības.
neķer kreņķi. policim vienkārši negribējās pēc tam krāmēties ar tām kundzītēm kuras sauktu polici palīgā jo fotogrāfs pārkāpjot viņu " tiesības". bet drošībai pārlasi Personu datu aizsardzības likumu. kad var bildēt, kad kubiki jaliek sejās, numuros mašīnām utt.
Paldies, ņemšu vērā. Pārlasīju arī un ieliku arī kubiciņus.
Cilvēks strādā medijos, bet latviešu valodas kropļojumus reklamē ka divi deviņi. Stādīties priekšā? Varbūt pakaļā? Kad Jūs aplaistīt?
Kādēļ šis valodas kropļojums tiek plaši izmantots literatūrā, presē, oficiālos pasākumos? Vai jaukāk neskan aizstāt šo vārdu salikumu ar "iepazīties", "iepazīstināt ar sevi" un citā gadījumā ("Tu stādies priekšā?" ar "iedomājies" vai "iztēloties") Cienīsim savu valodu!
Paldies. Izlaboju.
Šis kropļojums nāk no krievu valodas un padomju laikiem, kad vajadzēja "predstavitsja". Plaši iegājis masās un ņemot vērā, ka neviens neaizrāda, tad tā tas turpinās.
Pieņemu, ka figurēja alkohols vai kas tamlīdzīgs un sekojošs kukulis, attiecīgi jebkādi publiski foto ir nevēlami visām iesaistītajām pusēm!
Es personīgi alkohola un kukuļa pazīmes neesmu konstatējis. Tāpēc nevaru apstiprināt vai noliegt tādu apgalvojumu.
Atslābsti tūdaliņ, viņš varbūt ir vienkārši profesionāls fotogrāfs, nevis filologs.
Viss kārtībā. Man nav iebildumu, kad norāda uz kļūdām, jo pareizrakstība nav mana stiprākā puse. Vismaz uzzinu, ko jaunu.
Protams, man arī nav iebildumu, ja norāda uz kļūdām, bet arī tam ir savas robežas...
Da kāda preses karte. Nekādas preses kartes nav jārāda. Ceļš ir publiska vieta, ko gribu to bildēju. Un preses karti katrs sev pats uzdrukāt var, kādu vien vēlas. Cirks.
Preses kartes drukāšana pašam būtu jau dokumentu viltošana. Un policistam ir tiesības prasīt personas apliecinošus dokumentus. Bet ceļš ir publiska vieta, tas tiesa.
Alkohols un kukulis nebija iejaukti, bet bija amati un ambīcijas.
Jebkurā gadījumā, ja tu saskaries ar šādām situācijām, pieprasi amatpersonai stādīties priekšā, uzrādot dokumentus. Piefiksē datus dokumentos un laiku, cikos dokumentus skatījies. Un tikai tad rādi savus personu apliecinošos dokumentus. Es, starp citu, ar savu preses karti, kurai jau pāris gadus derīguma termiņš ir beidzies, vēl joprojām mēdzu «izsprukt» no amatpersonu nepamatotās rīcības, tieši sākot ar viņu dokumentu pārbaudi un savas kartes vicināšanu kārdinājumam.
Ja jau par filoloģiju, tad par filoloģiju. Vārds «medijs» (tas, kas masu medijs jeb plašsaziņas līdzeklis) ir rakstāms ar «e». Ar «ē» rakstītais vārds «mēdijs» apzīmē tos cilvēku, kas pēc Venēras stāvokļa spēj noteikt, vai kaimiņa sunim nav menstruācijas sākušās.
Ja tāds losis esi, ka nevari amatpersonai lūgt uzrādit likumā Par policiju 5.panta minētos dokumentus, tad pats vainīgs.
Muļķis ari baznīcā dabū pa pieri.
Es biju paļāvies uz Administratīvā procesa likuma 10. pantu par tiesiskās paļāvības principu. Acīmredzot vairs nedrīkst to darīt.
Otrs, nāksies atgādināt Satversmes 95. pantu. Ja kādu vēl vēlēsies pamacīt, tad vienmer atceries to.
Paldies par rekomendāciju. Teorētiski es par to zināju, bet nepārāk precīzi, lai pilnvērtīgi aizstāvētu savas tiesības. Pirmā reize vienmēr ir tā nepatīkamā. Tagad būšu zinošāks.
"Mediji" - mūžīgs klupšanas akmenis. Paldies, ka pamanīji.
Ierakstīt komentāru